Iepazināmies akadēmijas karnevālā, un notika klikšķis – sapratu, ka man tā meitene ļoti patīk. Es biju iemīlējies, un tas bija pasakains laiks... līdz kādam brīdim. Pēc divu gadu draudzēšanās viņa aizbrauca studēt uz Meksiku. Pēc gada atgriezusies, viņa paziņoja, ka mani vairs nemīl. Iedomājies, ko jaunam un iemīlējušamies džekam nozīmē gadu nepacietīgi gaidīt atgriežamies mīļoto sievieti un pēc tam izdzirdēt ko tādu... Es nespēju pieņemt, ka viņa mani nemīl. Droši vien aiz meitenes žēluma pret mani mūsu attiecības vēl turpinājās pāris mēnešu. Pat bijām nonākuši līdz tam, ka aizbraucām pie maniem vecākiem un paziņojām, ka precamies. Ar to arī viss beidzās.

Mana varone ir tāda maita! Brīžiem pilnīgi sirds sāp. Ir tāda epizode, kad mani puikas – izrādes varones dēli – sēž kopā ar meitenēm, bet man jāsaka: «Marš mājās, mamma gaida!» Man tik žēl viņu... Domāju – kāda maita, te ir mīlestības randiņš, bet viņa ņem un dzen puišus projām. Dvēselē it kā laba sieviete, mīl savus dēlus, bet reizē arī riebeklības dara. Es dzīvē esmu ļoti laba un maiga, tiešām. Tāpēc jau meita mani tik ļoti mīl, sauc par māmulīti, reizēm saka: «Mana labā, mana ķepiņa...»

Daudziem ir negatīva attieksme pret skaitli 13, melno piektdienu un skaitļu kombināciju 666. Taro kāršu kavā 13 apzīmē nāvi, bet tie, kas tic reinkarnācijai, šo kārti tulko kā pāreju no viena stāvokļa citā, proti, garīgo atdzimšanu. Gadās, ka lidmašīnā atsakās no 13. sēdvietas, bet, būvējot viesnīcu ar divdesmit stāviem, īpašnieks numerācijā mēdz izlaist 13. stāvu. Iespējams, būvē ar 700 stāviem neparādītos arī 666. stāvs. Anglijā nav automašīnu ar numura zīmi 666, jo konservatīvie un katoļticīgie angļi no tā paniski baidās.