Nogurums, bezspēks un aristokrātisks bālums ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka organismam trūkst dzelzs. Liekas – kas tur liels. Tagad jau visi daudz strādā un nogurums kļuvis teju vai par normālu ikdienas sastāvdaļu. Taču tā tam nevajadzētu būt, ja hemoglobīna līmenis asinīs ir normāls. Ja nav, mazasinību ir jāārstē, kā arī jāmeklē tās cēloņi.
Ja galva griežas kā karuseļos, uzkāpšana pat līdz trešajam stāvam sagādā grūtības, ar steigu ir jāgriežas pie ārsta ar lūgumu veikt asinsanalīzes un izrakstīt dzelzi saturošus preparātus. Kāpēc tāds stress?
Šeit man gribētos citēt svaigi intervēto dakteri Edmundu Jansonu, kurš par mazasinību teica šādus zīmīgus vārdus: «Dzelzs mūsu organismā nepieciešams, lai ar asinsrites palīdzību nogādātu skābekli visiem audiem un orgāniem. Ja organismā dzelzs trūkst, tas nozīmē, ka tas visu laiku dzīvo skābekļa badā, kura dēļ orgāniem ir grūti sekmīgi pildīt savas funkcijas.» Vienkāršiem vārdiem runājot, tas nozīmē – kamēr tu nesatraucies par dzelzs trūkumu organismā, tikmēr tas slāpst kā zivs ūdenī, kuru pārklājusi bieza ledus kārta. Ir jāurbj āliņģis, lai organisms varētu elpot!
Ja vīrieši var mazliet atslābt, jo viņiem dzelzs trūkumu organismā novēro daudz retāk, tad sievietēm ir tieši otrādi – savam hemoglobīna līmenim ir jāseko līdzi regulāri. Tas tādēļ, ka menstruāciju laikā tiek zaudētas asinis un līdz ar to krītas hemoglobīna līmenis. Ja vēl uzturs ir nepilnvērtīgs, vai tiek ievērotas kādas diētas, ir skaidrs, ka labi tas nebeigsies.
Tāpat var gadīties, ka nevainīgā un salīdzinoši viegli ārstējamā mazasinība var būt tikai aisberga redzamā daļa, bet zem ūdens peld nopietnas slimības.
Par mazasinību plašāk lasi žurnāla IEVAS Veselība numurā, kas kioskos un pie abonentiem nonāks jau 3. februārī. Tur arī meklē atbildes uz jautājumiem, vai anēmija iedzimst, noskaidro, vai uzskats, ka bietes ir tik pārbagātas ar dzelzi, ir taisnība, kā daktera atbilde uz mūžīgo dilemmu – ēst vai neēst aknas