Neviena no IEVAS VESELĪBAS radošajām meitenēm neplāno 16. martā doties Brīvības pieminekļa virzienā, cik man zināms. Taču no leģionāru tēmas šajā zīmīgajā datumā nav iznācis izvairīties pat mums – veselības žurnālam. Nepārprotiet, jaunajā numurā, kas iznāk tieši šodien, mēs neaprakstām vēl dzīvo leģionāru veselības stāvokli, bet pievēršamies nejaukai kaitei ar nosaukumu leģionāru slimība, par kuru kaut kas it kā ir dzirdēts, bet tajā pašā laikā nav īsti skaidrs, kas tā tāda un kur to saķert.
Tieši uz šādas neskaidrības nots sākās arī mūsu interese par šo slimību, jo kādā no iknedēļas sapulcēm žurnāliste Līga Blaua pastāstīja par lapiņu, kas piestiprināta pie viņas mājas durvīm. Tajā, Līgas teiktā, rakstīts par leģionāru slimības iespējamību. Un likumsakarīgi radās jautājums– kas tā tāda un kā to dabūt. Līga ķērās pie noskaidrošanas, un jaunajā numurā sīki un smalki aprakstīts, kas tā leģionāru slimība ir un ko ziemā ēd.
«Nu jā, ir tāda slimība, bet vai ar to vispār kāds slimo?» varētu jautāt lasītājs, kurš pa ausu galam kaut ko par to dzirdējis. Izrādās, ka slimo un kā vēl. Savā pieredzē ar leģionāru slimību dalās vienmēr atraktīvā un ekstravagantā grupas Triānas parks soliste Agnese Rakovska.
Viss sākās ar augstu temperatūru un beidzās ar nonākšanu slimnīcā. Infektoloģijas centra dakteri ilgi meklēja jaunās sievietes patieso saslimšanas iemeslu, bet viņa pati tikmēr lēnām dzisa. «Nākamajā naktī jau biju tuvu beigām – lūdzu, lai māsiņa atstāj telpā ieslēgtu gaismu. Bija bail, ka izgaisīšu un tumsā to pat nejutīšu,» atminas Agnese. Viņai izdevās veiksmīgi izveseļoties, bet kādam var arī nesanākt. Tāpēc par šo slimību jārunā tikpat skaļi kā par 16. marta vēsturiskajiem notikumiem. Nē, pat skaļāk, jo tas var notikt ar mums šeit un tagad.