Ir pagājuši vairāk kā 3 mēneši, kopš esmu mainījusi savus ēšanas ieradumus. Kad pirmo reizi tikos ar dietaloģi Lolitu Neimani, daktere mani sīki jo sīki izjautāja par ēšanas ieradumiem un sporta aktivitātēm. Jau pašā pirmajā sarunā vienojāmies, ka skaitīšu kilokalorijas, kuras apēdu dienas laikā. Es nedrīkstu pārsniegt dienas normu -1000 kilokalorijas dienā.
Jau nākošajā dienā ķēros klāt pie darba. Pirmais ko es izdarīju- nopirku elektroniskos virtuves svariņus. Tad iekārtoju pierakstus, kuros veicu sīku pierakstu par apēstajām kilokalorijām. Esmu  iemācījusies sīki jo sīki izpētīt visu produktu etiķetes. Sākumā pilnīgi visu svēru un lēnām mācījos iegaumēt, cik lielu produkta daudzumu man ir atļauts apēst. Trešais ko izdarīju – iegādājos mazu tvaicējamo katliņu. Nevaru teikt, ka neēdu neko ceptu, bet cenšos tomēr vairāk ēst vārītu un sautētu ēdienu. Nelietoju uzturā cukuru, sāli. Ieejot veikalā, papētu, kādas garšvielas vēl varētu pamēģināt tādas, kurās nav sāls. Tagad, kad ir pagājuši vairāk kā trīs mēneši, vairs tik sīki nesveru katru kumosu. Esmu sapratusi, ko es drīkstu, un galvenais - vai es vēlos pašreiz to ēst! Teikšu godīgi, ka vairs negribas tik daudz ēst! Esmu tikai cilvēku un arī man nākas atzīties, ka kādreiz ,,noraujos”. Tad mans nākošais likums ir, nākošajā dienā tikai ūdens vai tēja. Dzeru daudz. Tāpat arī trīs reizes nedēļā cītīgi vingroju sporta zālē. Esmu saņēmusi ļoti daudz komplimentu un zinu, ka turpināšu iesākto, jo nonākt atkal nulles punktā es vairs nevēlos!!!!