Tām, kuras kritiķu vai kādas pesimistiskākas draudzenes sabiedētas, atteikušās skatīties jaunāko Sekss un lielpilsēta 2, gribētu ieteikt, kā to darīt ar baudu. Pirms filmas ieteicama un pat ļoti vēlama glāze šampanieša. Tā dod vieglu dzirkstīgumu un atslābumu. Līdz ar to piekasīšanās katram kadram izpaliek. Uz filmu vēlams iet labu paziņu kompānijā. Ja smieklīgāko brīžu laikā var iebakstīt kādam sānos un gūt atsaucību, tas uzmundrina divtik. Vēl filmas laikā ar draudzenēm var aprunāt galveno varoņu tērpus un ik pa laikam iesaukties: ak, Dievs! Ak, šausmas! Kolosāli! un tamlīdzīgi. Tas viss šo procesu padara dzīvīgāku un aizraujošāku. Es filmas laikā paspēju arī padungot līdzi dziesmām.

Pēc filmas noskatīšanās atkal ieteicama glāze šampanieša, kuru malkojot var atcerēties sulīgākos filmas kadrus un pārspriest tos, kas raisījuši neizpratni. Piemēram, kadru, kurā Kerija skūpstās ar savu senu paziņu. Un pēc tam steidzīgi zvana Lieliskajam, lai atzītos grēkā. Jā, dīvaini ar tām atļautības robežām Amerikā. Es jau nu noteikti nezvanītu vīram, ja nejauši būtu sanācis ar kādu skūpstīties. Dzīve ir spēle. Un nevajag pašām tai piešķirt tik daudz nopietnības.